Kas ir Eiropas Zaļais kurss?

Eiropas Komisija uzsāka 2019. gada decembrī, un tā mērķis ir virzīt ES ceļā uz zaļo pāreju un visbeidzotachieveklimata neitralitāte līdz 2050. gadam.

Eiropas Zaļais kurss ir politikas iniciatīvu kopums, sākot no klimata, vides, enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un beidzot ar ilgtspējīgu finansējumu. Tās mērķis ir pārveidot ES par plaukstošu, modernu un konkurētspējīgu ekonomiku, nodrošinot, ka visa attiecīgā politika palīdz sasniegt galīgo mērķi kļūt par klimatneitrālu.

Kādas iniciatīvas ietver zaļais darījums?

——Derēs 55

Pakete “Fit for 55” paredz Zaļā kursa mērķi padarīt par likumu, kas nozīmē vismaz par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam.ThePakete ietver tiesību aktu priekšlikumu kopumu un grozījumus spēkā esošajos ES tiesību aktos, kas izstrādāts, lai palīdzētu ES samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas un panākt klimata neitralitāti.

——Aprites ekonomikas rīcības plāns

2020. gada 11. martā Eiropas Komisija publicēja “Jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu tīrākai un konkurētspējīgākai Eiropai”, kas kalpo kā Eiropas zaļā kursa galvenais elements, kas ir cieši saistīts ar Eiropas rūpniecības stratēģiju.

Rīcības plānā ir izklāstīti 35 galvenie rīcības punkti, kuru centrālais elements ir ilgtspējīgas produktu politikas satvars, kas ietver produktu dizainu, ražošanas procesus un iniciatīvas, kas dod iespēju patērētājiem un publiskajiem pircējiem. Galvenie pasākumi būs vērsti uz kritiskām produktu vērtību ķēdēm, piemēram, elektroniku un IKT, akumulatoriem un transportlīdzekļiem, iepakojumu, plastmasu, tekstilizstrādājumiem, celtniecību un ēkām, kā arī pārtiku, ūdeni un barības vielām. Paredzētas arī atkritumu politikas pārskatīšanas. Konkrēti, rīcības plāns ietver četras galvenās jomas:

• Aprites ilgtspējīga produkta dzīves ciklā
• Patērētāju pilnvarošana
• Mērķauditorijas atlase galvenajās nozarēs
• Atkritumu samazināšana

Cirkulitāte ilgtspējīgu produktu izstrādē un ražošanā

Šis aspekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka produkti ir izturīgāki un vieglāk remontējami, dodot patērētājiem iespēju izdarīt ilgtspējīgāku izvēli.

Ekodizains

Kopš 2009. gada Ekodizaina direktīvā ir noteiktas energoefektivitātes prasības dažādiem produktiem (piemēram, datoriem, ledusskapjiem, ūdens sūkņiem).Padome 2024. gada 27. maijā pieņēma jaunas ekodizaina prasības ilgtspējīgiem produktiem.

Jauno tiesību aktu mērķis ir:

² Nosakiet vides ilgtspējības prasības gandrīz visām ES tirgū laistām precēm

² Izveidojiet digitālās produktu pases, kas sniedz informāciju par produktu vides ilgtspējību

² Aizliegt atsevišķu nepārdotu patēriņa preču (tekstilmateriālu un apavu) iznīcināšanu

²

Rlabiuz remontu

ES vēlas nodrošināt, lai patērētāji varētu meklēt remontu, nevis nomaiņu, ja produkts ir bojāts vai bojāts. 2023. gada martā tika ierosināti jauni kopīgi tiesību akti, lai kompensētu remontējamo preču priekšlaicīgu iznīcināšanu.

2024. gada 30. maijā Padome pieņēma Direktīvu par tiesībām uz remontu (R2R).Tās galvenais saturs ietver:

² Patērētājiem ir tiesības lūgt ražotājiem salabot produktus, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski labojami (piemēram, veļas mazgājamās mašīnas, putekļsūcēji vai mobilie tālruņi).

² Bezmaksas Eiropas remonta informācijas lapa

² Tiešsaistes pakalpojumu platforma, kas savieno patērētājus un apkopes personālu

² Pārdevēja atbildības termiņš tiek pagarināts par 12 mēnešiem pēc preces remonta

Jaunie tiesību akti arī samazinās atkritumu daudzumu un veicinās ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības veidus, mudinot ražotājus un patērētājus pagarināt savu produktu dzīves ciklu.

Ražošanas procesa cirkulācija

Rūpniecisko emisiju direktīva ir galvenais ES tiesību akts rūpnieciskā piesārņojuma novēršanai.

ES nesen atjaunināja direktīvu, lai atbalstītu rūpniecību tās centienos līdz 2050. gadam sasniegt ES nulles piesārņojuma mērķi, jo īpaši atbalstot aprites ekonomikas tehnoloģijas un ieguldījumus. 2023. gada novembrī ES Padome un Eiropas Parlaments trīspusējās sarunās panāca provizorisku vienošanos par direktīvas pārskatīšanu. Padome jaunos tiesību aktus pieņēma 2024. gada aprīlī.

Pilnvarot patērētājus

ES vēlas neļaut uzņēmumiem izteikt maldinošus apgalvojumus par savu produktu un pakalpojumu labvēlīgo ietekmi uz vidi.

Padome 2024. gada 20. februārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir stiprināt patērētāju tiesības uz zaļo pāreju. ES patērētāji:

² Piekļuve uzticamai informācijai, lai izdarītu pareizo zaļo izvēli, tostarp agrīnu pārtraukšanu

² Labāka aizsardzība pret negodīgām zaļajām prasībām

² Pirms pirkšanas labāk izprotiet produkta labojamību

Ar direktīvu tiek ieviesta arī vienota etiķete, kurā ir informācija par ražotāja sniegtajām komerciālās ilgizturības garantijām.

Mērķa galvenās nozares

Rīcības plāns koncentrējas uz konkrētām jomām, kas patērē visvairāk resursu un kurām ir augsts pārstrādes potenciāls.

Lādētājs

Elektriskās un elektroniskās iekārtas ir viena no visstraujāk augošajām atkritumu plūsmām ES. Tāpēc Aprites ekonomikas rīcības plānā ir ierosināti pasākumi, lai uzlabotu elektrisko un elektronisko iekārtu izturību un otrreizējās pārstrādes efektivitāti. 2022. gada novembrī ES pieņēmaUniversālā lādētāja direktīva, kas padarīs USB Type-C uzlādes pieslēgvietas obligātas virknei elektronisko ierīču (mobilajiem tālruņiem, videospēļu konsolēm, bezvadu tastatūrām, klēpjdatoriem utt.).

Mobilie telefoni un planšetdators

Jaunie ES tiesību akti ļaus patērētājiem ES tirgū iegādāties mobilos tālruņus un planšetdatorus, kas ir energoefektīvāki, izturīgāki un vieglāk remontējami, jo:

² Ekodizaina tiesību akti nosaka minimālās prasības akumulatora darbības laikam, rezerves daļu pieejamībai un operētājsistēmas jauninājumiem.

² Enerģijas marķēšanas tiesību akti nosaka, ka jārāda informācija par energoefektivitāti un akumulatora darbības laiku, kā arī labojamības rādītāji

ES aģentūras atjaunina tiesību aktus par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, tostarp dažādiem produktiem, piemēram, datoriem, ledusskapjiem un fotoelementu paneļiem.

Akumulators un izlietotais akumulators

2023. gadā ES pieņēma tiesību aktus par baterijām, kuru mērķis ir radīt nozarē aprites ekonomiku, mērķējot uz visiem akumulatoru dzīves cikla posmiem, sākot no projektēšanas līdz atkritumu iznīcināšanai. Šis solis ir nozīmīgs, jo īpaši ņemot vērā elektrisko transportlīdzekļu attīstību.

Iepakojums

2022. gada novembrī Padome ierosināja grozījumus tiesību aktos par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Komisija panāca pagaidu vienošanos ar Eiropas Parlamentu 2024. gada martā.

Daži no galvenajiem priekšlikuma pasākumiem ir:

² Iepakojumsatkritumu samazināšanamērķus dalībvalstu līmenī

² Ierobežojiet pārmērīgu iepakojumu

² Atbalsta atkārtotas izmantošanas un papildināšanas sistēmas

² Obligāta depozīta atgriešana plastmasas pudelēm un alumīnija kārbām

Plastmasas

Kopš 2018. gada Eiropas aprites ekonomikas plastmasas stratēģijas mērķis ir uzlabot plastmasas iepakojuma pārstrādājamību un nodrošināt spēcīgu reakciju uz mikroplastmasu.

² Padariet par obligātu galveno produktu pārstrādi un atkritumu samazināšanu

² Jauna politikas sistēma attiecībā uz bioloģiski ražotām, bioloģiski noārdāmajām un kompostējamām plastmasām, lai noskaidrotu, kur šī plastmasa var sniegt reālus ieguvumus videi

² Veiciet pasākumus, lai novērstu netīšu mikroplastmasas noplūdi vidē, lai samazinātu plastmasas atkritumu daudzumu

Tekstilizstrādājumi

Komisijas ES stratēģijas ilgtspējīgiem un apļveida tekstilizstrādājumiem mērķis ir līdz 2030. gadam tekstilizstrādājumus padarīt izturīgākus, labojamākus, atkārtoti lietojamus un pārstrādājamākus.

2023. gada jūlijā Komisija ierosināja:

² Lieciet ražotājiem atbildību par visu tekstilizstrādājumu dzīves ciklu, paplašinot ražotāja atbildību

² Paātrināt tekstilizstrādājumu dalītās savākšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes nozares attīstību, jo dalībvalstīm līdz 2025. gada 1. janvārim ir jāizveido atsevišķa mājsaimniecības tekstilizstrādājumu savākšanas sistēma.

² Risināt tekstila atkritumu nelegālā eksporta problēmu

Padome izskata priekšlikumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Paredzams, ka ilgtspējīga produktu ekodizaina tiesību akti un atkritumu transporta tiesību akti arī palīdzēs noteikt tekstilizstrādājumu ilgtspējības prasības un ierobežot tekstilizstrādājumu atkritumu eksportu.

Cmācību izstrādājumi

2023. gada decembrī Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos par Komisijas ierosinātajiem grozījumiem būvizstrādājumu tiesību aktos. Jaunie tiesību akti ievieš jaunas prasības, lai nodrošinātu, ka būvizstrādājumi tiek projektēti un ražoti tā, lai tie būtu izturīgāki, vieglāk salabojami, pārstrādājami un vieglāk pārstrādājami.

Ražotājam:

² Sniedziet vides informāciju par produkta dzīves ciklu

² Projektējiet un ražojiet produktus tā, lai atvieglotu atkārtotu izmantošanu, atkārtotu ražošanu un pārstrādi

² Priekšroka tiek dota otrreiz pārstrādājamiem materiāliem

² Sniedziet norādījumus par izstrādājuma lietošanu un apkopi

Atkritumu samazināšana

ES strādā pie vairākiem pasākumiem, lai vēl vairāk stiprinātu un labāk īstenotu ES tiesību aktus par atkritumiem.

Atkritumu samazināšanas mērķi

Atkritumu pamatdirektīvā, kas ir spēkā kopš 2020. gada jūlija, ir paredzēti noteikumi, kas dalībvalstīm jāievēro:

² Līdz 2025. gadam palielināt sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes līmeni par 55%

² Līdz 2025. gada 1. janvārim nodrošināt tekstilizstrādājumu atsevišķu savākšanu atkārtotai izmantošanai, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

² Līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošināt bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu atkārtotai izmantošanai, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi to rašanās vietā.

² Sasniegt konkrētus iepakojuma materiālu pārstrādes mērķus līdz 2025. un 2030. gadam

Vide bez toksiskām vielām

Kopš 2020. gada ES ķīmisko vielu stratēģijas ilgtspējībai mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka ķīmiskās vielas ir drošas gan cilvēku veselībai, gan videi.

² 2022. gada 24. oktobrī saskaņā ar aprites ekonomikas rīcības plānu ES pieņēma regulas pārskatīšanu.par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem(PoP), kaitīgas ķīmiskas vielas, kas var atrasties patēriņa preču atkritumos (piemēram, ūdensnecaurlaidīgos tekstilizstrādājumos, plastmasā un elektroniskajās iekārtās).

Jauno noteikumu mērķis irsamazināt koncentrācijas robežvērtībaspar PoP klātbūtni atkritumos, kas ir ļoti svarīgi aprites ekonomikai, kurā atkritumus arvien vairāk izmantos kā otrreizējo izejvielu.

² 2023. gada jūnijā Padome pieņēma sarunu nostāju par Komisijas ierosināto ķīmisko vielu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas regulas pārskatīšanu. Ierosinātie pasākumi ietver īpašus noteikumus atkārtoti uzpildāmiem ķīmiskiem produktiem, kas palīdzēs samazināt iepakojuma atkritumus.

Sekundārās izejvielas

Padome pieņēma likumu par kritiskām izejvielām, kura mērķis ir stiprināt visus Eiropas kritisko izejvielu vērtības ķēdes posmus, tostarp uzlabojot aprites un pārstrādes procesu.

ES Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos par tiesību aktu 2023. gada novembrī. Jaunajos noteikumos ir noteikts mērķis nodrošināt, lai vismaz 25 % no ES ikgadējā kritiskā izejvielu patēriņa tiktu iegūti no iekšzemes pārstrādes.

Atkritumu pārvadājumi

Padome un Eiropas Parlamenta sarunu dalībnieki panāca provizorisku politisku vienošanos atjaunināt regulu par atkritumu sūtījumiem 2023. gada novembrī. Padome oficiāli pieņēma noteikumus 2024. gada martā. Tā mērķis ir labāk regulēt atkritumu tirdzniecību ES un ar citiem -ES valstis.

² Nodrošināt, lai atkritumu eksports nekaitētu videi un cilvēku veselībai

² Lai cīnītos pret nelegāliem sūtījumiem

Regulas mērķis ir samazināt problemātisko atkritumu sūtījumus uz ārpus ES, atjaunināt sūtījumu procedūras, lai tie atspoguļotu aprites ekonomikas mērķus, un uzlabot izpildi. Tas veicina atkritumu resursu izmantošanu ES.

Kopsavilkums

ES ir ierosinājusi virkni politikas pasākumu, piemēram, jauno bateriju likumu, ekodizaina noteikumus, tiesības uz remontu (R2R), universālā lādētāja direktīvu utt., lai veicinātu produktu ilgtspējīgu izmantošanu, kuru mērķis ir uzsākt ceļu. ES zaļās ekonomikas politika ir cieši saistīta ar ražošanas uzņēmumiem. Attiecīgajiem uzņēmumiem, kuriem ir vajadzības pēc importa no ES, būtu savlaicīgi jāpievērš uzmanība ES politikas dinamikai un jāveic korekcijas.